Draudze un baznīca
Latviešu luterāņu draudze Dundagā pastāv kopš 17. gs., un tā nav pārtraukusi darbību arī padomju laikā.
Sākotnēji tā savām vajadzībām izmanto koka baznīcu Āžu muižā, 5 km no Dundagas centra. Apmēram 100 gadu tā darbojas vienlaikus ar Dundagas pils kapelu, kas bija ierīkota jau 13. gs. beigās katoļu draudzes vajadzībām un ko vēlāk izmanto arī vācu luterāņu draudze. 1872. g. kapela kopā ar pili nodeg.
Tagadējo mūra baznīcu, rokoko stila ansambli ar 550 sēdvietām, pabeidz celt 1766. g. ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostenzakena (1726–1794) gādību. Līdz 20. gs. 20. g. sākumam tā kalpo gan latviešu, gan vācu draudzei.
1935. g. baznīcai piešķir arhitektūras pieminekļa statusu.
Pašlaik draudzē ir apmēram 50 cilvēku.
Ērģeles
1859. g. latviešu zemnieks Ansis Dinsbergs ar trim palīgiem uzbūvē ērģeles (4 oktāvu klaviatūra, 15 reģistri, 2 manuāļi, pedālis), kas skan joprojām.
Altārglezna
1912. g. dievnams iegūst Jaņa Rozentāla altārgleznu «Lieldienu rīts». Sākotnēji gleznai minēti vēl trīs citi nosaukumi: «Kristus parādās sievām pie kapa», «Kristus augšāmcelšanās» un «Augšāmcelšanās».
Zvans
1915. g. varas iestādes aizved uz Krieviju trīs skanīgos dievnama zvanus.
1925. g. baznīca iegūst «Šverina» lietuvē Rīgā gatavotu zvanu.
1943. g. vācu okupācijas varas iestādes zvanu aizved.
1995. g. draudze par ziedojumiem iegādājas 1926. g. a/s «Tērauds» lietuvē Rīgā gatavotu zvanu, un Pirmajās Lieldienās pēc 52 gadu pārtraukuma no torņa skan zvans.
2020. g. draudze par ziedojumiem pasūtina jaunu zvanu, ko izgatavo Polijā un ko iesvēta baznīcā 2021. g. 18. oktobrī, klātesot Liepājas diecēzes bīskapam Hansam Martinam Jensonam, Piltenes iecirkņa prāvestam Kārlim Irbem un Apriķu, Aizputes un Klosteres Sv. Pētera draudžu mācītājam Armandam Klāvam.
Svarīgākie notikumi
1758. g. K. Ostenzakens liek iesiet greznos vākos tolaik iznākušos Svētos Rakstus. Bībele restaurēta 1994. g.
1919. g. baznīcu no jauna iesvēta, pēc tam kad lielinieki tajā noturējuši mītiņu.
1935. g. Dundagas aizsargu organizācija sarūpē un pie baznīcas sienas pretī kancelei uz balta marmora postamenta uzstāda melna marmora piemiņas plāksni, kurā zeltītiem burtiem iekalti Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušo Dundagas draudzes dēlu vārdi.
1936. g. draudze svin baznīcas 170 gadu jubileju; Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis izdara pirmo ierakstu baznīcas viesu grāmatā.
1989. g. sadarbībā ar baptistu draudzi sāk darboties Svētdienas skola.
1993. g. pirmo reizi pēc okupācijas laika skolēni un skolotāji mācību gada sākumā pulcējas svētbrīdī.
1996. g. baznīcas 230 gadu jubilejā pateicības dievkalpojumā piedalās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kalpo arhibīskaps Jānis Vanags, Piltenes iecirkņa prāvests Jānis Kalniņš un Dundagas draudzes mācītājs Jānis Roga.
1997. g. Dundagas estrādē notiek garīgās mūzikas koncerts.
2001. g. Pūpolsvētdienā, 8. aprīlī, pirmo reizi Dundagas draudzē dievkalpojuma laikā laji lasa pantus no Svētajiem Rakstiem.
2001. g. sāk iznākt "Draudzes Vēstis", ko vēlāk nosauc par "Vīnakoka Zariem". Pagaidām pēdējais numurs iznācis 2016. g.
2002. g. jūnijā ar garīgās mūzikas koncertu svin draudzes kora 80 gadu jubileju. Notiek pirmās draudzes dienas. Novembrī draudzes padomes sēdē nolemj dievkalpojumus noturēt katru svētdienu.
Kopš 2004. g. sākas sadraudzība ar somu luterāņiem – lestadiāņiem.
2006. g. draudze sagatavo un izdod mācītāja Armanda Klāva sprediķu grāmatu «Aicinājums uz sarunu».
2007. g. koris svin 85 gadu jubileju.
2016. g. 29. V dievnama 250 gadu jubilejā dievkalpojumā kalpo Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers, Mazirbes draudzes mācītājs Kārlis Irbe un Dundagas, Kolkas un Ģipkas draudžu mācītājs Armands Klāvs. Šajā svētku dienā luteriskās baznīcas augstāko apbalvojumu – "Uzticības vairogu" – saņem ilggadēja draudzes locekle un kalpotāja Elma Zadiņa.
Nozīmīgākie remonti un pārbūves
1882. g. pirmais lielākais iekštelpu remonts un krāsošana.
1897. g. agrākā torņa vietā uzbūvē pašreizējo slaido torni.
1934. g. baznīcas ārējais kapitālais remonts un baznīcas torņa otrreizējā krāsošana. Remontēti baznīcas lielie vārti.
1935. g. remontē iekštelpas, veic dekoratīvās glezniecības darbus, krāsas pieskaņojot J. Rozentāla altārgleznai.
1937.–38. g. baznīcas žoga remonts. Akmens vaļņa vietā ieliek betona pamatu un stabus, un koka daļas.
1988. g. torni apvelk ar skārdu.
2003.–2004. g. atjauno dievnama jumtu.
2005. g. veikta pamatu hidroizolācija un ieejas daļā ierīkots bruģis.
2005.–2006. g. remontēts tornis.
2007. g. ieklāta cementa javas grīda.
2012. g. altāra retabla un kanceles pamatnes rekonstrukcija.
2012. g. jaunas altāra grīdas izbūve.
2013.–2016. g. 12 lielo logu restaurācija.
2014.–2016. g. 18. gs. Kristus skulptūras restaurācija. Skulptūra ir senāka par pašu baznīcu un sākotnēji atradās altāra centrā, tagadējās gleznas vietā.
2015. g. baznīcas interjera arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija.
2016. g. laukuma labiekārtošana pie baznīcas ieejas.
2016.–2017. g. lūgšanu zāles un torņa telpas grīdas flīžu seguma izveide un paaugstinājuma izbūve altārdaļā.
2018. g. kanceles durvju polihromā krāsojuma restaurācija.
2021. g. 1. un 2. stāva elektrotīkla atjaunošana, gaismekļu nomaiņa un abu lielo kroņlukturu restaurācija.
2024.g. baznīcas dārza teritorijas labiekārtošanas un atjaunošanas projekta pirmās kārtas īstenošana
2025.g. ērģeļu plēšu restaurācija
Galvenie finansētāji
Draudzes cilvēki, privātie ziedotāji.
Minsteres vācu – latviešu draugu biedrība(Deutsch-Lettischen Freundeskreis, Münster).
Kaimiņu un citas draudzes Latvijā.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Valsts kultūrkapitāla fonds.
Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests (LEADER, ELFLA).
SIA «Kurekss».
SIA «Latvijas aptieka».
Mācītāji
(līdz 1696. gadam ziņas ir nepilnīgas)
1696–1699 Johans Višmans
1703–1710 Kristians Gothards Hartmans
1711–1725 Jakobs Fridrihs Bankavs
1726–1768 Jakobs Hugenbergers
1769–1795 Ulrihs Johans Cimmermans
1795–1796 Johans Kristofs Cimmermans, vikārs
1796–1830 Georgs Karls Pēters Rode
1830–1873 Karls Glēzers
1874–1879 Karls Vilhelms Teodors Blūms
1880–1891 Rihards Timotejs Krauze
1891–1919 Alberts Karls Johans Moltrehts
1921–1941 Edgars Ville
1941–1950 Augusts Briedis
1951–1956 Voldemārs Dekšenieks
1957–1966 Jānis Melbārdis
1966–1985 Voldemārs Frišenfelds
1985–1992 Valda Krūmāja
1992–1993 Jānis Kalniņš
1994–1997 Jānis Roga
1998–2000 Ēvalds Bērziņš
2000–2004 Mārcis Zeiferts
2004–2020 Armands Klāvs
2021–2024 Didzis Olte
2024– Ivo Ķirsis